Izglitibas Sistema

Es ar savu 10 gadu pieredzi mācoties skolā esmu ievērojis, ka skola nebūt nav ne tāda, kā to iedomājas vecāki vai kā to rāda televīzijā. Izrādās, ka pat paši skolotāji un lielākā daļa no skolēniem ne tuvu daudz ko nebija ievērojuši. Ja esat redzējuši filmu "Supersuns Bulta", tad iedomājietis sevi Bultas vietā filmas sākumā. Tāpēc mēs izveidojām šo rakstu ar mērķi izcelt daudzas šīs likumsakarības gaismā, lai tās būtu daudz vieglāk ieraugāmas. Šis raksts vēljoprojām tiek veidots, tāpēc es aicinu tevi palīgā. Lūdzu, ja tev ir kādi komenti vai ieteikumi vai vienkārši labi vārdi, aicinu tos ierakstīt raksta apakšā vai atsūtīt man uz e-pastu akuuka@inbox.lv

Novērotās likumsakarības Izglītības Sistēmā

Novērotās likumsakarības Izglītības sistēmā

// Es = vidusmēra skolnieks parastā skolā

Man ir jāklausa skolotājs un jāuztver skolotāja teiktais kā patiesība

• mani audzina pieņemt citu sacīto par patiesību
• mani audzina pakļauties un klausīt autoritātēm
  • mani audzina atzīt bezierunu hierarhiju
  • mani audzina paklausīt autoritātēm
    • par nepakļaušanos mani soda
    • par pakļaušanos mani apbalvo
  • mani audzina būrī - ir tikai viena veida audzināšana
• mani audzina par maznozīmīgu sabiedrības daļu - tādu no kuras maz kas ir atkarīgs
  • mani ir bez ierunām jāklausa pašieceltai autoritātei - es viņu neiecēlu/neizvēlējos
  • es saņemu bezpersonisku attieksmi, jo esmu tikai 1 no 30 klasē vai 1 no 500 skolā
  • man audzina apzināties, ka es neko nezinu, jo esmu pārāk jauns
  • mani soda par mēģinājumu kļūt nozīmīgam
    • manis teiktajam ir maznozīmības efekts - to izvairās ņemt vērā
    • ...

[ Paldies Aigaram par lielisko pārfrāzēšanu :) ]

Man ir jāiegūst labs cipars uz papīriņa (liecības, dienenes), lai saņemtu apbalvojumu no citiem (priecīgi vecāki, citu apbrīns/skaudība, skolotāju "mīlulis")

• es to varu nopelnīt
  • skolotājs ieliek man labu atzīmi
    • atzīme ir skolotāja subjektīva interpretācija vērtēšanas procesam
  • manis neautorizēti cilvēki pārbauda cik labi es esmu uztrenēts un esmu atbilstošs viņu izgudrotajām prasībām
    • man ir jāiegaumē citu stāstītais
    • man ir jāatkārto stāstītais, lai to iezubrītu/iedzītu/ietriektu savā atmiņā
    • man ir jāpierāda, ka es māku atkārtot to, ko citi man stāsta (labs papagailis)
    • mani audzina neapšaubīt un nekritizēt pasniegto materiālu
      • par sliktu atkārtošanas mākslu mani soda
        • saņemot sodu es mācos pakļauties tiem, kas dara pāri
          • kā pretreakcija manī rodas riebums, naids, pretīgums pret tiem, kas ir sevi iecēluši par soģiem un apbalvotājiem
        • mani audzina pārstāt būt radošam, kritiskam, domājošam ārpus pierastā/pieņemtā - rāmja
    • par spēju atkārtot (papagailisms) mani apbalvo
      • apbalvošana par labu papagailismu izpaužas, kā izcelšana starp pārējiem, slavēšana, norādīšana, kā uz piemēru
      • mani audzina par atkārtotāju/papagaili
        • mani audzina uzskatīt, ka būt papagailim ir nozīmīgi
          • tas tiek darīts caur papagiļu apbalvošanu un neatkārtotāju sodīšanu
      • mani audzina būt paklausīgam autoritatīvai personai
    • mani apbalvo par autoritāšu glaimošanu un lišķēšanu (pielīšanu)
      • man ir jāpakļaujas pašieceltu autoritāšu norādījumiem
      • man ir jādemonstrē lieliskas atkārtotāja spējas papagailisma pārbaudēs
    • es varu iet lūgt autoritātei izlabot darbu
      • man vienmēr tiek dota otra iespēja kļūt par labāku papagaili
      • man nav obligāti jābūt labam papagailim, arī mana centība kļūt par labu papagaili tiek apbalvota

[ Paldies Aigaram par lielisko pārfrāzēšanu :) ]

• es to varu nošpikot
  • man māca un audzina pieņemt Jaundomāšanu (NewSpeak - 1984. Orwell) - vienlaicīgi pieņemt/akceptēt divas pretrunīgas idejas/konceptus. Aigars)
    • špikot ir labi
      • špikot -> labs cipars -> apbalvo
      • ja mani apbalvo, tad esmu izdarījis kaut ko labu ( apbalvo = labi)
      • špikot -> labi
    • pārkāpt izdomātos likumus ir labi
      • špikot -> labi
      • špikot = pārkāpt likumu
      • pārkāpt likumu -> labi
  • ja reiz es špikoju, tad drošivien neesmu apguvis jauno vielu
    • man ir caurums; man būs grūtāk apgūt nākošo jauno vielu; drošivien es atkal špikošu; man būs vēlviens caurums... ! bezgalīgais aplis !
    • man zūd motivācija iezubrīt/iedzīt/ietriekt savā atmiņā jauno vielu

Skolā māca daudz novecojušas patiesības vai lietas, kas būtu jāzin šaurai specialitātei, jeb tava galva uzmanība tiek piebāzta ar daudz ko lieku

• manā galvā paliek mazāk vietas noderīgajam
• man sāk jukt svarīgais ar mazāk svarīgo
  • samazinās spēja kritiski izvērtēt, izveidojas apjukums
  • ...
• ja man uzspiež mācīties nevajadzīgu jauno vielu, un es apzinies, ka tā ir nevajadzīga
  • man drošivien rodas naids pret jauno vielu
  • man drošivien rodas naids pret augstākstāvošo (viņš man uzspiež jauno vielu)
    • man drošivien sāks nepatikt arī citas jaunās vielas, ko tev stāsta šis augstākstāvošais
      • ja man uzspiež mācīties citu jauno vielu, kura man nepatīk ...
        • ! bezgalīgais aplis !
  • man drošivien rodas naids pret skolu (skolā tev uzspiež jauno vielu)
    • man drošivien sāks nepatikt arī citas jaunās vielas, kuras māca skolā
      • ja man uzspiež mācīties citu jauno vielu, kura man nepatīk ...
        • ! bezgalīgais aplis !
  • man drošivien rodas naids pret mācīšanos (mācīties = apgūt jauno vielu)
    • man drošivien rodas naids pret visām jaunajām vielām
      • ja man uzspiež mācīties citu jauno vielu, kura man nepatīk ...
        • ! bezgalīgais aplis !
  • es drošivien neko lietas labā nedarīšu
    • es esmu tikai sīkums
    • man ir jāklausa augstākstāvošais
    • netiek pieļauta nekāda iespēja, ka jaunā viela ir kaut daļēji novecojusi vai nepareiza.
      • ja es uzrakstu pareizo variantu, mani sodīs ( slikta atzīme, izsmiešana ... )
• ja man uzspiež mācīties jauno vielu, kura man nepatīk
  • man drošivien rodas naids pret šo jauno vielu
  • man drošivien rodas naids pret augstākstāvošo (viņš tev uzspiež jauno vielu)
    • man drošivien sāks nepatikt arī citas jaunās vielas, ko man stāsta šis augstākstāvošais
      • ja man uzspiež mācīties jauno vielu, kura man nepatīk ...
        • ! bezgalīgais aplis !
  • man drošivien rodas naids pret skolu (skolā tev uzspiež jauno vielu)
    • man drošivien sāks nepatikt arī citas jaunās vielas
      • ja man uzspiež mācīties jauno vielu, kura man nepatīk ...
        • ! bezgalīgais aplis !
  • man drošivien rodas naids pret mācīšanos (mācīties = apgūt jauno vielu, vai ne?)
    • man drošivien rodas naids pret visām jaunajām vielām
      • ja man uzspiež mācīties jauno vielu, kura man nepatīk ...
        • ! bezgalīgais aplis !
  • es drošivien neko lietas labā nedarīšu
    • jo es esmu tikai sīkums
    • jo man ir jāklausa augstākstāvošais
    • jo netiek pieļauta iespēja, ka jaunā viela ir daļēji novecojusi vai nepareiza.
      • ja es uzrakstu pareizo variantu, mani sodīs ( slikta atzīme, izsmiešana ... )
      • jaunā viela ir pareiza + tev viņa nepatīk.. tātad ar mani kaut kas ir nepareizi.
        • iespējams, es kļūšu nepārliecināts par sevi vai nepašpārliecināts
  • man var nepatikt jaunā viela, jo
    • varbūt es nesaprotu jauno vielu + teiku sodīts (slikta atzīme, izsmiešana ...)
      • ļoti iespējams, ka radīsies šāda situācija, jo
        • drošivien man ir caurumi (tiem ir tieksme vairoties)
        • varbūt man ir naids pret skolotāju, skolu vai mācīšanos kā tādu (naidam ir tieksme augt)
        • varbūt skolotājs pateica "šī ir grūta tēma" + es esmu nepašpārliecināts
        • ...
      • iespējams, man radīsies stereotips (jauna viela = kkas nepatīkams, slikts)
      • ļoti iespējams, man radīsies stereotips (nesaprast = kkas normāls.)
        • es nesaprotu daudz jaunās vielas un redzu daudzus tādus pašus sev apkārt.
      • ...
    • varbūt es neredzu jēgu vai vajadzību mācīties šo jauno vielu
      • visparastākās atbildes skolā uz jautājumu "kāda jēga?"
        • "ai, priekš kontroldarba"
        • "beidz vārīties, iekal un miers"
        • "takš nekādas!"
        • dusmīga sejas izteiksme no skolotājas, ka "uzdod stulbus jautājumus"
        • un līdzīgi
        • Jeb sekli atbild, knapi aizskarot, kam tiešām to varētu izmantot
      • skolā parasti maz stāsta, kur, kā, kad, kam, ar ko izmantot jauno vielu

Skolā man liek mācīties, nevis es pats mācos

• Skolās māca jeb "teach" (spiež informāciju virsū) nevis skolēni mācās "learn" (velk informāciju uz sevi)
  • Tiek veicināts, ka es palieku atkarīgs no informācijas devēja
    • Netiek veicināts, ka es izaugšu par patstāvīgu cilvēku

• • Tiek veicināts, ka es esmu mazāk spējīgs pats atrast un sekmīgi izmantot informāciju

Skolā nemāca universālas dzīves zināšanas (neņemot vērā elementāro matemātiku un rakstītprasmi) un citas daudz noderīgās lietas

• loģiski domāt
  • labākajā gadījumā es to apgūstu simboliskā līmenī, lai atvieglotu iekalšanu
  • ja es iemācītos loģiski domāt
    • tad man būtu daudz vieglāk visu iemācīties un saprast
    • tad es redzētu, cik daudz skolā informācija un metodes ir destruktīvas
• kritiski spriest
  • labākajā gadījumā es to nesačakarēšu
    • jo skolā man nevajag neko spriest
    • jo man lielākoties ir jāklausās un jāatkārto augstākstāvošā teiktais
  • ja es iemācītos kritiski spriest
    • tad man būtu daudz vieglāk visu iemācīties un saprast
    • tad es redzētu, cik skolā metodes ir destruktīvas
• mācīties pašam
  • Skolās māca jeb "teach" (spiež informāciju virsū) nevis skolēni mācās "learn" (velk informāciju uz sevi)
    • Tiek veicināts, ka es esmu mazāk spējīgs pats atrast un sekmīgi izmantot informāciju
    • Tiek veicināts, ka es palieku atkarīgs no informācijas devēja
    • Netiek veicināts, ka es izaugšu par patstāvīgu cilvēku
  • ja es iemācītos mācīties patstāvīgi
    • es kļūtu par patstāvīgu cilvēku
    • es pats spētu ātri attīstīties
    • skolotāja loma pavisam izmainītos
• Ieraudzīt pasauli kopumā
  • Tā vietā informāciju pasniedz sadalītu un atdalītu no reālās dzīves
• Attīstīt pamatprasmes-ātrlasīšanu,atcerēšanos,novērošanu uc.
  • Tā vietā, man iemāca sākuma līmenī to
    • Lasīt - tik ātri cik iemācīts bērnudārzā/sākumaklasēs
    • Atcerēties - ļoti vāji, tā lai pēc iespējas vairāk vajadzētu atkārtot
    • visticamāk, man pat neieminēsies, ka pastāv iespēja iemācīties lasīt ātrāk, domāt ātrāk utt

Skolā lielāko daļu jauno vielu pasniedz sadrumstalotu, atrautu un nodalītu no dzīves

• tas neveicina ne interesi par jauno vielu, ne gribēšanu mācīties jauno vielu
• ir grūti izprast un saprast dzīvi
  • drošivien, es jutīšos vēl lielāks sīkums, jo neredzu savu vietu dzīvē
• skolā es neatradīšu atbildes uz šāda veida jautājumiem
  • kas es esmu?
  • kāpēc es te esmu (dzīvē)?
  • kas ir dzīve?
  • kāda ir jēga dzīvei?
  • kas ir mīlestība?
  • kas notiek pasaulē (tā globāli, nevis sīkumu uzskaitījumu)?
  • Kur es varu pielietot to, ko zinu?
  • Kā vēl citos veidos varu izmantot to, ko zinu(atskaitot, ka tas var noderēt)?
  • Kā es varu nodzīvot savu dzīvi (atskaitot officiālo sētnieka variantu un augstākās izglītības pabeigšanas variantu)?
  • Kas ir jāievēro, lai es sasniegtu, ko es gribu, kādas izmaiņas tas radīs?
  • Ko es varu darīt? + Kā es varu to izdarīt?
    • Ikdienā
    • Priekš sevis
    • Priekš visiem
    • Atrisinājumu atrašanai
    • Atbilžu atrašanai
    • Pilnvērtīgai dzīvei

Skolotāji.. [vajag pabeigt]

• skolotājs pats sastāda lielāko daļu kontroldarbu
• skolotāju vērtē pēc skolēnu atzīmēm
  • skolotājam ir izdevīgi, ja viņa skolēniem ir labas atzīmes
    • 1 variants, maza piepūle + ķepu ļepu māca, dod vieglus k/d -> labas atzīmes
    • 2 variants, liela piepūle + kārtīgi māca, dod kārtīgus k/d -> labas atzīmes
• skolotājiem parasti ir katram savas metodes, kā nodrošināt labu mācīšanos
  • krievu laiku metode
    • skolotājs ir kā diktators
    • skolēniem jābut ideāliem, ne drusku pa labi vai pa kreisi
    • skolēni ir neideāli, meklē iespējas ieriebt skolotājam
    • stundas norit galvenokārt monologā - skolotājs stāsta, paretam uzdodot jaut.
    • skolēniem visbiežāk nepatīk šādi skolotāji, jo stundas parasti ir karalauks
    • man drošivien rodas naids pret šo augstākstāvošo (viņš tev uzspiež jauno vielu)
      • man drošivien sāks nepatikt arī citas jaunās vielas, ko man stāsta šis augstākstāvošais
        • ja man uzspiež mācīties jauno vielu, kura man nepatīk ...
          • ! bezgalīgais aplis !
    • man drošivien radīsies daudzi caurumi, jo
      • man nav daudz laika visu apdomāt un saprast, jo lielāko daļu laika aizņem "tāfeles norakstīšana"
      • ja es nesaprotu skolotāja monologa variantu, tad savādāk pasniegtu informāciju es nedabūšu
      • ja man kaut kas nav skaidrs, man drošivien būs bail skolotājam kaut ko paprasīt
        • novērojums - kad paprasa, lielākoties skolotāji norunā savu monologu otrreiz augstākā tonī un beigās paprasa: "NU saprati?"
      • ja man kaut kas nav skaidrs, es nedrīkstu prasīt palīdzību klasesbiedriem
    • ja skolotājs nav kompetents vai salūst, no iemācīšanās ir čiks
    • ...
  • jauno laiku metode
    • skolotājs ir kā pasniedzējs (no darbības vārda - pasniegt)
    • skolēniem nav jābūt kaut kādiem
    • skolēniem visbiežāk patīk šādi skolotāji, jo stundas ir draudzīgas
    • stundas norit galvenokārt dialogā - skolēni runā un paši mācās, skolotājs tikai pasniedz informāciju vai raugās, ka runā pa tēmu
    • skolēni ir ideāli, jo tiem patīk stundas, jo
      • viņi var justies nozīmīgi (piem, pirmajam pieleca jaunā viela un viņš to var stāstīt klasesbiedriem)
        • klasesbiedri visbiežāk paskaidro saprotamāk nekā skolotāji
        • redzot klasesbiedru skaidrojot, tev jaunā viela neliksies netuvu sarežģīta, jo redz, tādi paši kā tu visu sapratuši paši
      • ir draudzīga vide
      • stundu mērķis ir "dot", nevis "prasīt"
    • ja skolotājs nav kompetents dotajā tēmā, tas mācību procesu būtiski neietekmē
    • ...
  • ...

Vecāki..

• Izskatās, ka ir labās domās par skolu, jo
  • izskatās, ka skolā māca vajadzīgo (?)
  • izskatās, ka bērni tiek attiecīgi novērtēti
    • nav mājas darba - slikta atzīme
    • ir gatavojies kontroldarbam - laba atzīme
  • bērni ar laiku zin aizvien vairāk (bet vai saprot?)
  • skola piedāvā visisādus pēcstundu pasākumus - pulciņus, aktivitātes, grupiņas
• visticamāk, vēl dzīvo savās atmiņās par skolu, nevis mēģina izzināt, kāda skola ir šodien
  • iespējams, kur skolotāji bija palīdzoši (zināmā mērā)
  • iespējams, kur visi darbojās daudzmaz kolektīvi (?)
  • iespējams, kad pasākumi apvienoja cilvēkus
  • iespējams, kur klasesbiedri turējās kopā un atbalstīja viens otru
• To ko liek darīt, tur vēlāk atrod prieku, kaut ko lietderīgu(?)
• Maz redz, ka varētu būt savādāk

Cipariņi nespēj novērtēt skolēnus adekvāti

• pārāk liels laimes faktors
  • piemēram, ģeogrāfijā es zinu 1 no 10 valstīm, attiecīgi man pienāktos apmēram 1ieks. bet kad skolotāja izsauc, man var paveikties un iegūšu 10ieku.
  • piemēram, vēsturē es zinu visu jauno vielu, bet kontroldarbā lielāko daļu aizņem vecā viela, kuru es nezinu
  • piemēram, matemātikā, ja es zinu visu, bet kontroldarba sākumā ielaižu niecīgu neuzmanības kļūdu, kas sačakarē visu 1. uzdevumu (no 3iem), es pat 7 nedabūšu
  • piemēram, krievu valodā, par to, ka tieši es iznāku pirmais runāt, man +1 par drosmi
  • piemēram, noslēgumā eksāmenā, loģiski, nevar ielikt uzdevumus visām tēmām, labi ja pusei. Atkal laime - vai būs tieši tās tēmas, kuras es zinu, vai otrādi.
• vērtē pārāk subjektīvi, jo ir dažādi skolotāji. Pārāk dažādi.
  • Dažiem skolotājiem ir grūti kontroldarbi, citiem ļoti viegli.
  • Pie citiem var mierīgi špikot visu stundu, pie citiem pat grozīt galvu nevar
  • Par smukām acīm un balsi pie viena dabūsi +1, pie cita +3
  • citi tev ieliks par balli augstāk tikai tāpēc, ka atnāci pārrakstīt kontroldarbu
  • citiem pārrakstāmie kontroldarbi ir nesalīdzināmi vieglāki nekā oriģinālais
  • citi ieliek tikai vienu 10 par godalgotu vietu valstī, citi ieliks 10 pat par piedalīšanos pilsētas olimpiādē
  • ir liela starpība attieksmēm runājot par 10ieku.
    • 10 - var iegūt pat par 1min stāstiņu klases priekšā
    • 10 - ja izpilda kontroldarbu (kur viss pareizi, bez papild uzdevumiem)
    • 10 - ja izpilda kontroldarbu + grūtie uzdevumi
    • 10 - parastie mirstīgie nevar iegūt. tikai perfekti kontroldarbi vai vietas olimpiādē
• problēmas vērtēšanas sistēmas pamatos
  • var viegli atšķirt zināšanas uz 1 no uz 10, bet kurš novilks robežu starp 5 un 6?
  • cipars tiek iegūts par konkrētu zināšanu pārbaudi, bet tiek ielikts zem mācību priekšmeta nosaukuma
    • piemēram, tu nopelni 1, jo nezini pitagora teorēmu, bet rezultātā tev ieliek 1 matenē, neņemot vērā to, ka varbūt pat visu citu tu zini
  • var viegli un apmēram objektīvi novērtēt zināšanas, bet sapratni - nekad
    • piemēram, ģeogrāfijā vienkārši - cik galvaspilsētas zini, tik balles
    • piemēram, fizikā stulbi - var prasīt atrakstīt formulas vai citātus, bet nekad objektīvi nevarēs novērtēt - vai skolēns saprot fiziku, vai māk nevairāk kā salikt cipariņus formulā.
    • piemēram, vēsturē - ir viegli dabūt 8, ja iekaļ pus grāmatu no galvas, bet tas negarantē, ka es kaut ko vairāk par "vārdiem noteiktā secībā" esmu sapratis. Visticamāk, tā meitene ar 3ieku, kura uzrakstīja pamatotu skaidrojumu otrajam pasaules karam, kurš nesakrita ar grāmatā rakstīto, saprot vairāk. Bet vai to var novērtēt ballēs?
  • velkot vidējo atzīmi nevar objektīvi novērtēt skolēnu.
    • piemēram, man ir 3 un 4 nopietnos kontroldarbos, un 8 un 9 par mājasdarbiem (kuru lielākoties izpildīja vecāki vai google). Vai 6ieks atbilst manai sapratnei?
• Atzīme ir tikai kā atspoguļojums tam, ko esmu uzrakstījis
  • Es uzrakstu kontroldarbu uz 5, pēc tam mājās samācos/izprotu visu kas tur bija un iespējams pat vēl vairāk, bet atzīme tāpat stāv tikai kā 5 (kaut arī pašreizejā brīdi zinu vairāk)
  • Es pabeidzu 12 klasi, iegūstu liecību, pēc 5 gadiem man to paprasa parādīt. Viņi redzēs tikai to atzīmi, kas man atbilda pirms gada
  • Manis neautorizēti cilvēki pārbauda cik labi es esmu uztrenēts un esmu atbilstošs viņu izgudrotajām prasībām (skatīt otro punktu)
  • Izslēdz iespēju, ka sadarbojoties komandā es spēju savienot savas prasmes, vai sev iztrūkstošo, ar citu prasmēm un dotībām
• Atzīmei nav faktiskas vērtības, jo tā neko konkrētu neatspoguļo
  • Atzīme kā zināšanu mēraukla nevar būt, jo atzīmē skaita arī par kavēšanu un nepildīto mājasdarbu nopelnītos vieniniekus.
  • Atzīme kā attieksmes mēraukla nevar būt, jo atzīmē skaita arī kontroldarbos nopelnītās atzīmes.
  • Atzīme kā sapratnes mēraukla nevar būt, jo atzīmē skaita arī ar špikošanu iegūtos desmitniekus.
  • Atzīme kā konkrētas prasmes mēraukla nevar būt, jo atzīmi liek priekšmetā, kurš satur vairākas dažādas prasmes.
• Tiek vērtētas tikai individuālās spējas
  • Veicina individuālismu un slāpē sadarbību

Secinājumi

• Pārsvarā ir +/- un tas, ko pieskaita pie plusa, izskatas ka bieži vien varētu tikt apgūts-uzzināts utml citā veidā, daudzpusīgāk/dziļāk/plašāk.
• skolā tu iemācies mazu daļu no dzīvei noderīgā
• skolā tev nemāca domāt, skolā iemāca hierarhiju, atkārtot un paklausīt, iemāca - režīmu
  • sanāk, ka skola ir bio-robotu masveida ražotava, nevis cilvēku izglītošanas [apmācības] vieta
    • bio - bioloģisks, dzīvs
    • robots - tas spēj izpildīt ( atkārtot ) tam iemācītas lietas, bet pats nespēj neko jaunu radīt vai izdomāt ( var ģenerēt pēc iemācītas shēmas )
• darbu ir lielākas izredzes iegūt izcilniekiem ( izcilnieks = labākais papagailis )
  • tev ir izdevīgi būt par papagaili
  • acīmredzot, darba devēji ir kaut kādā veidā vairāk ieinteresēti uz papagaiļiem
    • visticamāk tāpēc, ka tie vislabāk klausas un pakļaujas, taisa maz problēmu

Ja lielākā daļa iedzīvotāju ir papagaiļi, tad

• ir labs pamats vēl vienam biznesam - augstskolām
• iedzīvotāji intuitīvi meklēs kādu, kam sekot un ko atkārtot
  • jo visu bērnību iedzīvotāji to vien ir darījuši, kā kādam sekojuši un atkārtojuši
    • un visticamāk, negrib un/vai nemāk savādāk
  • tas ir labs pamats spēcīgam ierocim - Propogandai
  • masu mēdijiem ir liela vara
  • dažiem cilvēkiem, kuriem ir vara pār masu mēdijiem, ir vara pār iedzīvotājiem
  • Demokrātija paliek absurda, kad daži var ietekmē vairumu
  • Tie kas nav papagaiļi, tiek pasniegti kā savādnieki, dīvaiņi utml., un tiek izstumti.
• Varu lieliski var sadalīt tie, kas zina kas notiek, saprot pasaules bildi, izprot cilvēku vājības

Lai vispār pienācīgi varētu novērtēt, tad

• Būtu vajadzīgs vismaz katram skolotājam izpaust savu vērtēšanas veidu, dodot brīdi apskatīties vai tu izvēlies,utml ka tevi tā vērtē
• Būtu konkrēti jāpasaka, ka objektīvi kādu novērtēt ir grūti, jo tikai aptuveni var novilkt robežu starp vienu un otru lietu/īpašību
• Ka centīsies ņemt vērā tavas individuālās iezīmes un to, cik daudz tu esi attīstījis kaut ko salīdzinot ar to, kā iespējams bija senāk (bez konkurences, un iesp būtu vajadzīgs savādāk pavērst)
• Būtu iespējams jāpārtrauc vērtēt vispār, dodot priekšroku, ka katrs izkopj pats sevi bez bailēm, ka nav atskaites punkts no kura katru nomērīt
• Parādīt kā pašam sevi novērtēt un cik pienācīgi esi sevi novērtējis
• Jautājums tikai -
  • Kā uz to aiziet?
  • kā izlīdzināt to, lai lauztu līdzšim radīto stereotipu, ka ja kaut kas nav jādara, tad var darīt ko grib?
  • Kā atjaunot dzini(vēlmi) katrā pašam kaut ko darīt, iesaistīties un darīt arī tad, ja nav uzspiesti likts darīt?

Pozitīvais, ko dod pašreizējā Izglītības sistēma

• Dod konkrētas zināšanas
• Var ieraudzīt, cik dažādi cilvēki ir savākušies klasē/skolā
• Ir zināmi pasākumi, līdz noteiktam līmenim, pārsvarā ar noteiktu tēmu,
  • rada izvēles brīvības ilūziju - tev ir izvēle ģērbt pelēku vai melnu uzvalku
    • bet uzvalks ir jāvelk obligāti
• Iemāca jeb paturpina pamatprasmes (sākumskolā) kuras tā arī vēlāk, maz tiek tālāk papildinātas/attīstītas vai labākā gadījumā pašam apgūtas tālāk līdz noteiktam līmenim
  • labi, ja vispār piemin - domāt, loģiku, izvērtēt, iepazīt pasauli, sameklēt kopbildi (kā viss ir saistīts), ātrlasīšanu, kā ražīgāk domāt, superīgi atcerēties, novērot.......
  • elementāri - bioloģiju, fiziku, ķīmiju, biznesu, kulturoloģiju, mācīties pašam
  • normāli - lasīt, rakstīt, rēķināt, citas valodas
  • kārtīgi - kārtību, paklausīt, sekot likumiem, pildīt mājasdarbus, nekorektus stereotipus
• Atvērtākiem, parāda to, kādi arī var būt cilvēki, kā kaut kas var notikt skolā, un kā tas viss varētu būt savādāk, un no kā iespējams izvairīties, taisot kaut ko jaunu
• Dažos gadījumos vari dzirdēt kaut ko tādu kas pašam patīk un tad par to, ļoti iespējams aizmirst pārējā gūzmā
• Ja ir sakarīgi skolotāji, spēj šo to parādīt, un iespējams pastāstīt ko tādu, līdz kam tev pašam būtu bijis vajadzīgs laiks, lai to atrastu (esošajā Izgl. sistēmā)
• Parāda, ka tie, kas daudzmaz kaut ko tiešām redz pasaulē/izprot kaut ko, ka tie pārsvarā apgrozās ārpus skolas, ārpus klašu līmeņa jeb iespējams ir vispār ārpus skolas.

Notiekošais skolā no skolēna puses [daļēja varbūtība iekļaut, skatoties pēc tā, vai citi piekrīt]

Viens ir tas, ka skolā ir tā, ka ir ieplānots mācīt un tas, ka skolēni tiešām iemācās. Tomēr kas cits ir tas, ka bieži vien tas, kas ir ieplānots, jeb pēc kā vadās, to pielietojot, tas izraisa pavisam citus, negaidītus rezultātus, nevis to, kas bija ieplānots iznākumā. Bieži vien neņem vērā, kurš apstāklis jeb faktors to rada, aizvien vairāk un vairāk cenšoties pielāgot radušos rezultātu, kurš radies dēļ šī viena vai vairāku faktoru neievērošanas, tādā veidā tikai cīnoties ar sekām, aizmirstot pajautāt vai tas, kā ir iecerēts kaut ko darīt, tiešām aizved pie tādiem rezultātiem un vai nevajag to visu darīt savādāk.

• Kontroldarbi tiek uztverti bieži vien kā kaut kas nepatīkams[radusies jēga], nevis kā tas, lai pārbaudītu sevi[optimālā jēga] vai pārbaudītu zināšanu līmeni[ieplānotā jēga].
• Skola bieži vien ir kā vieta, uz kuru tev liek iet(vecāki, skolotāji), kuru neapmeklējot tevi tvarsta, meklē iemeslus kālab neesi to apmeklējis.
• Tiem kam kaut kas padodas labāk kā citiem vai bez mācīšanās tiek apmēram bieži apbrīnoti vai uztverti kā kādi gudrie(vidusskolā mazāk)
• Ka tie skolotāji, kas paši ir vienlīdzīgā līmenī, neieņem skolotāja pozīciju un paši ir kā vienkārši cilvēki, kuri atrodas skolā, tiesām ir tie foršie, patīkamie, reālie.
• Ka tie skolotāji, kas cenšas uzgrūzt mājasdarbus, kādus darbus, kurus maz gribas pildīt, ir tie kuri ir galīgi garām
• Ka ir reāli, ja izkrīt kāda stunda un nav jāmācas, vai laiks ir pavadīts darot kaut ko citu, runājot, kaut ko spēlējot utml.

Vecāku atziņas

• Svarīgi ir, lai nerodas robi.
• Tu mācies, lai attīstītu domāšanu.
• Lai rastos priekšstats par lietām

Vecāku laikos

• Bieži bija grupu darbi, stafetes utml lietas, kas saliedēja.
• Iepriekš pateica, reizēm vienkārši brauca visi uz atvētajām durvju dienām dažādām profesijām.
• Kaut arī visus pataisīja daudzmaz vienādus, nekā vairāk nebija. Ja arī kādam bija kas labāks, tad bieži vien bija tikai nožēla, ka pašam tas nav.
• Lietas bija daudzmaz vienkāršas. Vairāk pieņemi to kā kaut kas ir. Kad pretēji tagad tevi bombardē ar to, kas tev nav izdarīts, ko tev vajag izdarīt, kāds tu varētu būt, ka citi ir labāki/spējīgāki/zinošāki.
• Bija daudz materiālu, paraugu, laboratorijas darbu. [vismaz mammas skolā]
• Mācīja tā, ka paliekoši atcerās(dzejoļus, notikumus, cilvēkus)

Ko būtu vērtīgi pateikt stundās/skolā

• Ka cilvēki ir dažādi, vienam labāk padodas viens vai otrs priekšmets
  • Ka līdz ar to, tev pašam ir savas lietas, ko vajadzīgs apgūt, prasmes ko apgūt, pieredze, kam iziet cauri un ka varbūt daudz kas pēc kā citi tiecas, jau tev ir.
  • Ka tas, kuram bijusi lielāka saskarsme(vairāk pavadītais laiks), interese par esošo tēmu, ka tam noteikti padosies labāk priekšmets, salīdzinājuma ar tevi, kurš varbūt saskārās ar šo priekšmetu tikai 5.klasē
• Ka atskaites punkts esi tikai tu pats, nevis citi. Ka tu sevi veido kā māla piku vai veido sevi kā konkrētu formu no parasta akmens, pielabojot malas, noslīpejot sānus, grebjot, pieliekot un atņemot utt. Un ka tas turpinās un papildinās visu laiku nevis tikai to brīdi kamēr atrodies skolā vai pildi mājasdarbus.
  • Ka svarīgs ir pats process, veids, pieeja, kā tu kaut ko dari un ka rezultāts seko tikai pēc tam, ka rezultāts ir otršķirīgs nevis pirmšķirīgs, ka rezultāts ir tikai tas, ko tu esi spējīgs dot uz konkrēto brīdi.
    • Līdz ar to, ka atzīme ir otršķirīga, ka daudzos gadījumos tā tikai norāda uz to, cik precīzi kaut ko sanācis uzrakstīt vai to, ko skolotājs vērtē vairāk/kam vairāk piedod nozīmi.
• Ka svarīgs ir balanss/ritms apkārtējā/dzīvē. Svarīgs ritms, kad mācies, kad kaut ko grasies darīt, kad kaut ko plāno. Ka lietām jābūt samērīgām/atbilstošām/saskaņotām savā starpā.
• Ka ir dažādi veidi kā dzīvot, kā kaut ko darīt, kā domāt, kā runāt un ka tā ir tava izvēle paņemt to variantu, kurš tev liekas atbilstošākais patīkamākais, un ka katram variantam ir savas iespējas un savi trūkumi.
• Ka svarīga ir pamatbūtība un tas cik labi tu izprotu būtību/pamatu, ne tas, cik labi tu izproti vārdus, kas apzīmē būtību vai norāda uz to.
• Ka ja tev sanāk saskarties ar izgāšanos, sakāvi, kļūmīgu rezultātu, ka ir vajadzīgs kaut ko mainīt-aizvietot esošajā, nevis ka tu esi vainīgs un ka to nevar mainīt.Ka kļūmes rašanās norāda tikai uz to, ka kaut kas, ko tu iedomājies kā pareizu-patiesu, patiesībā tāds nav, un ka īstenība ir citāda.
  • Ka tu vari iztēloties savus veidus kā kaut kas strādā, meklēt-izmantot savus ceļus veidus, kā kaut ko paveikt, zinot to, ka ja kaut kas nestrādās/neies kopā, ka tas nozīmēs, ka kaut kas nav tā, ka tu esi iedomājies. Līdz ar to ir vajadzīgs kaut ko apmainīt-samainīt un tu varēsi turpināt veidot-izkopt tālāk savu veidu vai teoriju.
• Ka tas prasa laiku, interesi, materiālus, lai kaut ko apgūtu. Un ka ir grūti panākt kaut ko uzreiz, ka bieži vien tas prasīs vairāk laika nekā tu iedomājies.
• Ka ir dažādi intereses veidi un to mērogs. Interese par zemes vēsturi kā tadu, kas ietver plašas tēmas, interese tikai par automašinām, kas ražotas 1940ajos gados, interese par motoru tipiem utt.. un ka katrs šis fragments jeb kopa ir kā plaša bibliotēka jeb sīku šūnu sastāvs(līdzīgi kā bišu stropā), kur apvienojot-ieraugot dažas šūnas, tāpat būs vēl citas ko apgūt un apgūt, kurās tu aizvien atradīsi kaut ko jaunu un jaunas saistības.
• Ka svarīgas ir asociācijas kādas tev rodas ar attiecīgo tēmu, ka tu šīs associācijas vari mainīt saskaroties ar jaunu pieeju-jaunu informāciju, un ka tikai šādi tu pārrakstīsi veco asociāciju. Ka tas pats attiecas uz neveiksmēm, traumām uc lietām, ka bieži vien tā ir tikai associācija, kas tevi notur atpakaļ.
• Ka būtiska loma ir izpratnei jeb fonam, ko veido zināšanas, un ka būtisku lomu ietver sakārtotas zināšanas, kas savā starpā saistās un rada jēgu
• Ka ja kaut kas tevi tracina ārpasaulē, ka tev sanāk uz to uzēsties, ka ļoti iespējams tas ir tālab, ka tevī pašā šī lieta konfliktē un attiecīgi vajag tikai mainīt savu veidu kā tu uz to skaties jeb iegūt informāciju, kas parāda no citas puses attiecīgo tēmu.
• Ka būtībā viss ir vienots, ka tas, ko sauc par zinātni ir tikai domāšanas-izpētes gala procesa rezultāts, kam ir dots nosaukums.
• Ka ir svarīgi prast izvirzīt atbilstošu mērķi, sākot ar to, ko tu pats gribi, cik lielā mērogā tas būs(vai to veiksi tuvākajā laikā vai arī, ka tas būs ilglaicīgs mērķis, kas būs galvenie punkti, kurus pielietosi, lai tuvinātos ieplānotajam mērķim, ka kārtējo reizi tu visu laiku esi procesā, un tas cik ātri vai kvalitāti kaut ko izdarīsi ir atkarīgs no paša, ka vai tu izvēlēlēsies kvantitāti vai kvalitāti attiecīgajā mērķī, vai sabalansēsi abus.
  • Ka tāpat ir svarīgi savu mērķi atstāt atvērtu, pieļaujot iespēju, ka kaut kas var mainīties
• Parādīt tiešām konkrēti, ka katrs pats ir noteicējs sev, tam ko viņš zin un ko ir apguvis.
• Dot, atklāti padarīt pieejamu, norādīt to, ko katrs pats individuāli grib uzzināt, vai kas viņam pietrūkst. Dot attīecīgo informāciju par tēmu, kurā varbūt ir maza izpratne. Tai skaitā norādīt visiem pieejamā vietā gan interneta adreses, gan grāmatas, gan ēkas/uzņēmumus uc, kur varētu smelties konkrēto informāciju.
• Ka svarīgi ir būt patiesam pret sevi, un ka pret citiem tas ir grūti iespējams vienmēr būt patiesam.
• Ka, ja tev kaut kas neizdodas/nesanāk, vai ka maz padodas sports, ka tas ir attiecīgajā brīdi, ja pagātnē kkas bija greizi, ka tagad to apzinoties tev ir visas iespējas darīt savādāk, darīt to, ko iespējams nedarīji.Ka ir jāskatās no esošā mirkļa uz priekšu, nevis no pagātnes uz pašreizējo mirkli.
  • Ja sportā sanāk lēni skriet, tad no šī brīža ir visas iespējams to uzlabot, skriet iespējams biežāk un darīt visas citas lietas, kas vajadzīgas tieši tev. Ja vien tu pats to gribi.
• Ka ir svarīgi būt atslābušam, relaksētam, brīvi domājošam, lai uztvertu vielu, kaut ko izdomātu, kaut ko padarītu, ka saspringums tieši visam traucē.
• Ka no visām lietām var mācīties, ka no katra cilvēka var iegūt kaut ko vērtīgu, paliekošu.
• Ka lietām jēgu tu piedod(spēj piedot)tu pats, tai skaitā tu vari piedot jēgu tam, cik būtiski vai nebūtiski tev pašam ir kaut ko darīt.
• Ka bieži vien ir tāpat vēl iespējas, kuras tu vari nezināt vai kuras vienkārši pastāv, ka tas ko tu esi iemācījies, ka tas nav viss, ka vienmēr ir vēl kko apgūt[dodot sajūtu, ka vienmēr ir ceļš uz priekšu] un kārtējo reizi, ka tas turpinās visu laiku.
• Ka būtiski ir tas, kas tev jau ir dots, kas tev ir pieejams, nevis tas, kā tev nav vai kas tev būtu vajadzīgs[lai gan tam arī ir nozīme, lietām, kuras tev nav būtu jābūt vairāk kā otršķirīgām].

Random Idejas

19apr - turklāt esmu ievērojis, ka visās stundas visu vielu pasniedz VIENPUSĪGI. Un tas manuprāt daudzos rada tādu kā neapzinātu uzskatu, ka vienmēr pastāv viena pareizā taisnība

20apr - darbības veic sistematizēti nevis radoši/atvērti. Šablovskis to ko liek mācīt izmanto tikai kā palīglīdzekli un neuztver kā galveno lietu, mācot pārējo pa savam reizē dodot to ko arī prasa iemācīt. Citi pieturas pie tā kas jāmāca kā pie galvenā, jo tā liekot.

21apr - laba ideja ir apkopot-uzklausit, ko saka vecāki par viņu laiku skolām, izceļot to, kas notika, kas bija labs tajos laikos, ko tas mainīja un ko no tā varētu pielietot tagad.

-- maz attista spejas.. risinajuma atrasana raudzisanas apkart

-- nodarbības, kurās katrs pastāsta par sevi, par vienu nozari, kura patīk, kurā darbojas.

Vēstures stundas turpmāk

• Katram pašam ļaut izvēlēties par kādu tēmu viņs piemēram vēlētos uzzināt, sagatavot kaut vai vispārīgas tēmas no kā izvēlēties, piemēram transportlīdzekļi, apģērbs, valodas, pilsētas, tirgošanās, kara tehnikas, ieroči utml.
• Tā lai katrs pats atrod nozari, kurā ik pa laikam kaut ko apskatās uzzin kaut ko jaunu.. Piedomā līdzi kā varēja domāt un rīkoties konkrētajā laikā un kas vēl notika ap to laiku, kādu rezultātu tas vēlāk nesa vai kas pilveidojās vēlāk

---

• Iedot kaut vai katram pašam palasīt Pagātne un Tagadne jautājumos un atbildēs. Uzprasīt, lai vecākiem paprasa un lai viņi pastāsta ar ko paši saskārušies, kur dzīvojuši utml.

Salīdzinājumi

• Tā vietā, lai apmācītu-pilnveidotu tavu domāšanu, tevī krauj vēl un vēl, pats nezinādams, kur to izmantot
• Tā vietā, lai tev palīdzētu izprast ko tu gribi, kas tevi saista, tevi apmāca ar to, kas viņuprāt ir vajadzīgs, ko viņi grib.
• Tā vietā, lai izkoptu tavu sākuma potenciālu, atrastu nozari, kurai tu esi pielāgots, tu tiec iesviests viena veida apmācībā, kur būdams kā informācijas sūklis, tu vari uzplaukt, bet būdams radošs izdomātājs - nonīkt.
• Tā vietā, lai tev izskaidrotu, apmācītu, parādītu dažādās būtības(piem., ejot tīri pec rezultāta, tas bus tiri sausi, ejot kopā ar prieku, saistibu un pec rezultata bus pavisam savadak, vai to, kā strādā atmiņa, smadzenes, uztvere) tev novēl veiksmi izvilkt vismaz 4 un pašam izsist atzīmi, nevis izpratni.
• Ko var kaut vai gaidīt no tā tā sauktās izglītības iestādēm, ja tā sauktās augstākās izglītības līmenis ir tāds, ka bieži vien pasniedz tīri web adreses, no kurām uzzināt info un tu izej tīri visu skolu, lai tikai būtu kvalificēts ar diplomu.
• Ko var gaidīt no tā, ka skolotāji trīc bailēs neizpildīt normas, ko pasniedz, lai arī kāds absurds ir to izpildīšana
• Ko var tīri gaidīt no tā, ka var teikt nemaz netiek apskatīts jautājums, ko tu pats īsti gribi, kas tevi interesē, kas tev būtu piemērots, it īpaši gadījumā, ka tu pats nemaz nemani, ka nezini ko gribi.
• Ko var gaidīt no tā, ka tev, piemēram, izskaidro, ko dara urbis, kā tas strādā, kā tas izskatās, bet pat nepastāsta kā to izmantot, kā to var pārveidot.

Risinājums intereses iegūšanai

• Atrast kālab kādu nesaista dotā viela
  • Skolotāji
  • Nav izveidojusies bilde-konteksts, kur izmantot, kur pielietot informāciju
  • Nesaprot, kam tas vajadzīgs, ko ar to varēs darīt
  • Nav iespējams noturēt uzmanību, lai iegaumētu
  • Neredz vajadzību
• Ieteikumi, lai pašam rastos interese
  • Apmeklēt nodarbības, kur izmanto konkrēto nozari
  • Izdomāt veidus/situācijas, kur to var pielietot(situācijas, kuras ir reālas, ar kurām var saskarties)
  • Vairāk būt saistītam ar konkrēto lietu, to praktizēt arī mājās
  • Pavadīt laiku ar priekšmetiem, kas ir saistīti ar nozari.
• Ja interese nerodas
  • Apdomāt vai iemesls nav dziļāks
    • Riebums pret priekšmetu
    • Riebums pret skolotāju
    • Riebums pret skolu
    • Riebums pret sistēmu(t.sk skolas)
    • Riebums pret mācīšanos
    • Riebums pret tāda veida mācīšanos
    • Riebums pret teorētisko mācīšanos
  • Ja iemesls dziļāks-RĪKOTIES!
    • Iesaistīt dažāda veida uzdevumos, kas liek izpētīt, kālab ir iemesls vai riebums
    • Uzvedināt aizvietot riebumu ar kaut ko interesantu
    • Palīdzēt pārskatīt radušos situāciju, skatījumu un to, kālab kaut kas notiek
    • Ieteikt veidus ar kuriem saskaroties rodas jauna pieredze, kas aizstāj veco
• Nepietiekams resurss/spējas darboties
  • Ieteikumi kā palielināt
    • Informācijas uzņemšanu
    • Iegaumēšanu
    • Pašmācīšanos
    • Savu robežu-spēju paplašināšanu
    • Laiku vai laika effektīvu izmantošanu, ko pavadi darbojoties
• Vajadzīgs lauciņš, kurā izpausties
  • Piedāvā pieejamās nodarbības
    • Izskaidro, kas katrā notiek
    • Izmaiņas, kas notiek, tajās piedaloties
  • Vedina apdomāt, kas ir saistījis pagātnē, kas saista pašreiz, pievērsties tam
    • Vedināt uz rīcību, kopēji atrast prakstisku veidu, kā sākt darboties-darīt
  • Parādīt vietas, interneta lappuses, cita veida informāciju, kur ir izklāsts par dažāda veida nodarbībām
    • Citās pasaules malās
    • Konkrētajā pilsētā/rajonā
    • Noteiktā vecuma grupā
    • Dažāda prasmju veida
      • Fiziskā
      • Psiholoģiskā/garīgā
      • Radošā
• Nozīmju izskaidrošana
  • Par vajadzību pavadīt laiku kopā ar nozari
  • Par vajadzību redzēt dziļāku saikni konkrētajam priekšmetam
    • Vajadzība izmantot nākotnē
    • Izskaidro dabas procesus
    • Ir pašam saistoši un lietderīgi
  • Par dažādu priekšmetu interesi apgūt, tai skaitā mazāku interesi apgūt citus priekšmetus
    • Izstāstot, ka ir viss kārtībā, ja mazāk interesē priekšmets, tikai:
      • To spējot lietot, tas var noderēt, to var nākties vajadzēt pielietot, citi pateiksies, ka spēj to izmantot, pašam būs vieglāk darboties
      • To mazāk spējot:Vajadzības gadījumā vari nezināt ko darīt un būs jālūdz palīdzība kādam kurš zin, būs jāspēj atrast papildus informācija
  • Par to, kālab māca tieši tādā veidā, kālab ir tieši tāda kārtība, kam tas domāts, kas to radīja, kā tas tika attīstīts, cik labi tiek izmantota-praktizēta pieņemtā teorija(veids), cik effektīvi skolotājs var mācīt, ko skolotājs ievēro, ko novērtē, kas tam traucē, kādi ir tā dabiskie trūkumi, ar ko jārēķinās mācoties pie šī skolotāja, šajā skolā

• Ja tas nepalīdz, ierosināt:
  • Pašam izstāstīt veidu, kā vajadzētu mācīt
  • Ko darītu tā vietā, ja nemācītos šo priekšmetu
  • Kā izmantotu laiku, kurš tiktu iegūts nemācoties šo priekšmetu
  • Kas vēl varētu tikt uzlabots, darīts savādāk esošajā variantā
  • Atrast pašam risinājumu vai nu mācoties citur vai kā savādāk
  • Vienoties par kopīgu sadarbības plānu, kas veicinātu mācīties
  • Ieteikt cilvēkus no malas, kas spētu palīdzēt pie risinājuma
  • Atrast vēl citus, kam ir līdzīga situācija, vienoties kopīgi ar pārējiem vai - pētīt.
  • Tā vietā mācīties citu, līdzīgu nozari, līdz pats esi gatavs atsākt mācities priekšmetu(ja tas ir vēl iespējams)

Spēju profils

• Idejas būtība, būt profilam, kurā vismaz aptuveni ir norādītas tavas spējas, iezīmes, dotības, interese, vēlamie virzieni, uz kuriem vēlētos doties
  • Daļa informācijas ir pieejama visiem, daļa ir privāta, pieejama tikai konkrētiem cilvēkiem
  • Informācija par prasmēm, ko var piedāvāt citiem, lielākoties gadījumu ir publiska
• Tiek izveidots apkopojums par nozarēm, kurās ir interese
  • Sporta nodarbības
  • Fiziskie darbi
  • Garīgie darbi
• Tiek izvilkts, kurās nozarēs ir padziļināta interese, vai kādu spēju patīk izmantot
  • Automašīnu nozare
    • Ford automašīnas
  • No tā savukārt izvelk:
    • Interese par vēsturi
    • Par uzbūvi
    • Parametriem
    • Nozarēm, kas saistītas, tai skaitā mehānika, labošana

vai

• • spēja novērot un ievērot
    • Dažādas norises
    • Notiekošo tagadnē
    • Iespējamos variantus, kā varētu būt vēlāk
    • Ko var uzlabot esošajam
    • Saistības savā starpā starp vienu un otru
    • Kopsakarību atrašana
• Cik pieejams, tiek iedoti materiāli, kas ir pieejami, kurus var izmantot, tiek ieteiktas personas, pie kurām var smelties informāciju, iemaņas u.c prasmes, materiālus
  • Ir ieinteresēti kopīgi palīdzēt atbalstīt interesi, nodarbošanos,
    • Izvirzot vai vienojoties par kopējiem mērķiem, kas varētu tikt sasniegti, darbībām, kuras varētu tikt izdarītas:
  • Automašīnu nozarei: Uzzināt kopēju informāciju, kādi modeļi, kad tika izražoti, kas tika tajos pilnveidots, prast pārzināt automašīnu uzbūvi, piedalīties noteiktu detaļu nomaiņā utml
  • Prasmēm: Spēt uzlabot esošo veikumu, izveidot sev izaicinājumu un būt saskarsmē ar to, pavadīt noteiktu laiku saskarē ar novērojamo objektu, iespējamo vietu, kur būt saskarsmē ar to, ko vēlas novērot.
• Vienoties, ka ik pa laikam tiek izstrādāts tāds kā apkopojums vai darbs no tā, ko tu esi apguvis un spēj dot citiem, iekļaujot noderīgu informāciju citiem, informāciju, kuru uzreiz var pielietot, kas var būt noderīga
• Sekot līdzi problēmām, kas rodas izpētes procesā, kopīgi tās risināt, meklēt atrisinājumu
• Veidot savienojumu vēl uz citām saistītām-līdzīgām-vai pat atšķirīgām nozarēm
• Mudināt ievērot galvenos virzienus, kas varētu būt kā pamatvirzieni vēlāk
  • Attīstot idejas par to, kur to izmantotu vēlāk, kāda ir pašreizējā situācija
  • Kam tas noderētu, ko tas sniegtu tev pašam
  • Kā tev būtu iespējams izpausties, vai tu justos aizrautīgs, priecīgs to darot
  • Vai apkārtējie cilvēki būtu saskaņā ar nodarbi, ko darīsi
  • Kādas spējas, iemaņas, tev vajadzīgs apgūt, lai spētu nopietni darīt to, ko gribi.
  • Ko tev vajadzīgs pašam pārvarēt, lai turpinātu ceļu
  • Kas tev šajā sakarā var palīdzēt, vai kur smelties materiālus

• Pamatnodoms ir radīt daudzmaz pārredzamu tīklu, kurā cilvēki spēj izpausties, izpaust sevi un turpināt iesākto.

Kurā spēj atrast vai ievērot un pārzināt savas prasmes, iemaņas, interesi, vājības, dotības u.c Reizē spējot dot kaut ko no sevis citiem vai vajadzības gadījumā būt viegli atrodamiem un pieejamiem.

• Pašreizējā situācija ir tāda, ka ir daudz dažādu cilvēku, ar iespējams ļoti plaša spektra iemaņām, bet cilvēkiem, kuriem būtu noderīgi šie indivīdi, nav zināms, kur tādus atrast.
  • Vai arī situācija, ka tu lieliski zini, ko vēlētos darīt, bet nespēj to realizēt.